1.
Vispārīgs
raksturojums.
SIA NIRA FONDS (turpmāk uzņēmums) kā datu pārziņa privātuma
politikas mērķis ir sniegt informāciju par fizisko personu datu apstrādi
uzņēmuma veiktās uzņēmējdarbības ietvaros atbilstoši 2016. gada 27. aprīļa Eiropas
Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu
aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar
ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) noteikumiem,
Latvijas Republikas Fizisko personu datu apstrādes likumā noteiktajiem datu
apstrādes vispārīgajiem noteikumiem un citām normatīvo aktu prasībām, ar mērķi nodrošināt
šādu datu likumīgu, godprātīgu un pienācīgu apstrādi datu subjektam pārredzamā
veidā.
Uzņēmums ievēro noteiktos datu apstrādes principus un vāc fizisko
personu datus tikai konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un apstrādā tos
atbilstošā, adekvātā veidā, pēc iespējas minimizējot apstrādājamos datu apjomu,
pārliecinoties par to precizitāti, bez kavēšanās dzēšot vai labojot neprecīzus
datus.
Uzņēmums nodrošina personas
datu konfidencialitāti, ierobežo datu pieejamību tikai noteiktam tiesīgo
personu lokam atbilstoši datu apstrādes mērķim.
Uzņēmums neapstrādā tādus personas datus, kas tam nav
nepieciešami, īpašu kategoriju datus, kā arī neveic personas datu automatizētu
apstrādi un pārsūtīšanu.
Uzņēmums īsteno atbilstošus
tehniskos un organizatoriskos pasākumus personas datu drošai uzglabāšanai.
2.
Informācija
par uzņēmumu un kontakti saziņai par personas datu aizsardzības jautājumiem.
Uzņēmums ir reģistrēts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā
ar Nr. 40003251886, tā juridiskā adrese ir: Brīvības iela 73-1, Rīga, LV-1010,
Latvija.
Uzņēmums darbojas nekustamo īpašumu vērtēšanas un ar
nekustamo īpašumu saistītu starpniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu jomā.
Saziņai ar uzņēmumu par personas datu aizsardzības
jautājumiem:
-
elektroniskā pasta adrese ir: nira@nirafonds.com
-
pasta adrese ir: Brīvības iela 73-1, Rīga, LV-1010, Latvija.
3.
Personu
datu apstrādes nolūks un tiesiskais pamats.
Uzņēmums savas saimnieciskās darbības ietvaros attiecībā uz
fizisku personu, kas ir uzskatāma par datu subjektu, (turpmāk datu subjekts) veic
personas datu apstrādi tikai tad, ja tā ir vajadzīga nolūkā veikt:
-
sagatavošanās
pasākumus līguma noslēgšanai ar datu subjektu;
-
nodrošināt
līguma saistību pienācīgu izpildi, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar datu
subjektu;
-
datu
subjekta iesniegumu apstrādi un citus konkrētus pasākumus pēc datu subjekta pieprasījuma
vai ar viņa piekrišanu;
-
uz
uzņēmumu attiecināmu juridisku pienākumu, kas izriet no valstī piemērojamiem tiesību
aktiem, tostarp, pēc valsts, pašvaldību, tiesībsargājošo iestāžu, tiesas un
citu kompetentu institūciju vai amatpersonu pieprasījuma.
4.
Personu
datu iegūšanas avoti, datu kategorijas, datu saņēmēji, datu glabāšana.
Uzņēmums iegūst personas datus atbilstoši konkrētajam datu
apstrādes nolūkam:
-
no datu
subjekta;
-
no tāda
oficiāla avota, kas uz likumiska vai līgumiska pamata drošina piekļuvi šādiem
datiem;
-
no
publiski pieejamiem avotiem.
Apstrāde attiecas galvenokārt uz šādām personas datu
kategorijām:
-
datu
subjekta identitāti apstiprinoši dati:
vārds, uzvārds, personas kods; ja personai nav personas koda - dzimšanas datums
un personu apliecinoša dokumenta dati,
-
datu
subjekta kontaktinformācija:
dzīvesvietas adrese, korespondences adrese, elektroniskā pasta adrese, tālruņa
numurs;
-
norēķinu
dati bezskaidras naudas maksājumu veikšanai ar datu subjektu: norēķinu konta numurs;
-
dati par
datu subjektam piederošo nekustamo īpašumu: kadastra dati (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums
87. pants[1]); zemesgrāmatas dati
(Zemesgrāmatu likuma 132.pants[2]).
Personas dati tiek glabāti tik ilgu laiku, kāds nepieciešams
konkrētajam datu apstrādes nolūkam uzņēmumā. Nosakot to glabāšanas laika posmu
uzņēmums vadās no normatīvajos aktos noteiktajiem prasījuma tiesību noilguma
termiņiem, uzņēmuma grāmatvedības attaisnojuma dokumentu, lietvedības un citu
dokumentu glabāšanas un arhivēšanas termiņiem. Gadījumos, kad datu glabāšanas
termiņa noteikšanas kritēriji neizriet no piemērojamiem normatīvajiem aktiem, lai
nodrošinātu uzņēmuma tiesiskās intereses, personas dati uzņēmumā tiks glabāti ne
ilgāk kā divus gadus no to nodošanas uzņēmēja rīcībā, ja vien tie netiks dzēsti
agrāk, izbeidzoties to apstrādes nepieciešamībai vai tiesiskajam pamatam, vai
pēc datu subjekta pieprasījuma vai citos gadījumos, izpildot uz uzņēmumu
attiecināmu juridisku pienākumu.
5.
Datu
subjekta tiesības saņemt informāciju, piekļūt datiem, labot tos un dzēst,
ierobežot to apstrādi. Tiesības iesniegt sūdzību.
Uzņēmums pēc datu subjekta rakstiska pieprasījuma par datu
subjekta tiesību īstenošanu bez nepamatotas kavēšanās, ne vēlāk kā mēneša laikā
rakstiski sniedz datu subjektam atbildi, kurā atkarībā no pieprasījuma satura:
-
norāda,
vai attiecībā uz datu subjektu tiek vai netiek apstrādāti personas dati;
-
ja dati
tiek apstrādāti, tad datu subjektam tiek sniegta pieprasītā informācija;
-
ja
personas dati nav iegūti no datu subjekta, norāda no kāda avota personas dati
ir iegūti un attiecīgā gadījumā norāda, vai dati iegūti no publiski pieejamiem
avotiem;
-
ja tiek
pieprasīta datu labošana, dzēšana vai apstrādes ierobežošana, tad tiek
norādītas uzņēmuma ar subjekta personas datiem veiktās darbības, bet gadījumā,
ja uzņēmums informē, ka attiecīgās darbības netiks veiktas, tad papildus datu
subjektam tiek norādīti to neveikšanas iemesli;
-
informāciju
par datu saņēmējiem, kam personas dati ir izpausti laika posmā ne ilgākā par pēdējiem
diviem gadiem;
-
atsakās
izpildīt pieprasījumu, ja tas ir acīmredzami nepamatots vai pārmērīgs,
uzskatāmi paskaidrojot to atbildē.
Datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību uzraudzības
iestādei: Datu valsts inspekcijai. Tāpat datu subjekts savu tiesību
aizsardzībai personas datu apstrādes
jomā ir tiesīgs vērsties tiesā.
6.
Izmaiņas
uzņēmuma privātuma politikā.
Uzņēmums ir tiesīgs veikt izmaiņas tā privātuma politikā.
Privātuma politikas aktuālo redakciju uzņēmums ievieto tīmekļa vietnē: www.nirafonds.com.
[1] Jebkurai
personai ir tiesības pieprasīt kadastra informāciju. Vispārpieejamu kadastra
informāciju pieprasa, izmantojot noteiktu šim mērķim izveidotu elektronisko
pakalpojumu, vai iesniedz rakstveida iesniegumu. Ierobežotas pieejamības kadastra
informāciju pieprasa ar rakstveida iesniegumu.
Ja vispārpieejamu kadastra informāciju pieprasa, izmantojot
noteiktu šim mērķim izveidotu elektronisko pakalpojumu, informācijas
pieprasītāju identificē, lietojot šajā elektroniskajā pakalpojumā pieejamos
elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Šādi iesniegtu informācijas
pieprasījumu var neparakstīt ar drošu elektronisko parakstu.
[2] Katrs var
ieskatīties datorizētās zemesgrāmatas nodalījumos un pieprasīt no tās izrakstu
vai norakstu, izmantojot tiešo pieslēgumu. Informāciju var pieprasīt, konkrēti
norādot nodalījuma numuru vai īpašuma kadastra numuru, vai īpašuma nosaukumu,
vai īpašuma sastāvā esoša objekta adresi. Nodalījuma izraksts ir pieejams pēc
visu zemesgrāmatas nodalījuma daļu aktualizācijas.
Šo informāciju var saņemt rajona (pilsētas) tiesās, vai arī
to sniedz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs. Abos gadījumos ir
jānodrošina informācijas izmantotāju uzskaite.